Ventilācijas nozīme daudzdzīvokļu ēkās – kā elpot kvalitatīvu gaisu ik dienu

Daudzdzīvokļu mājās ventilācijas jautājumi bieži paliek ēnā. Vecajās ēkās ventilācijas lūkas ir aizmūrētas vai aiztaisītas, jaunbūvēs un renovētajos namos ventilācijas sistēma nereti tiek ignorēta, lai ietaupītu izmaksas. Rezultāts – pelējums, mitrums un slikta gaisa kvalitāte. Tas nav tikai estētisks vai tehnisks defekts – tas ietekmē gan ēkas konstrukciju ilgmūžību, gan cilvēku veselību.

Kāpēc ventilācija ir tik svarīga

Cilvēks savās mājās pavada līdz pat 80–90% dienas, tāpēc iekštelpu gaisa kvalitāte ir būtiska labsajūtai.
Optimālie apstākļi dzīvojamās telpās ir:

• temperatūra no 19 °C līdz 25 °C,

• relatīvais mitrums robežās no 30% līdz 70%,

• CO₂ koncentrācija ne augstāka par 1000 ppm.

Bez regulāras gaisa apmaiņas šos parametrus nav iespējams noturēt. Logu hermētiskums, blīvas durvis un nosiltinātas sienas uzlabo energoefektivitāti, taču padara ēku “noslēgtu”. Tāpēc gaisam jānāk klāt kontrolētā veidā — caur ventilācijas vārstiem, pieplūdes atverēm vai rekuperācijas sistēmu.

Dabiskā un mehāniskā ventilācija

Tradicionālajās ēkās gaisa apmaiņa notiek dabiski — siltajam gaisam ceļoties augšup pa vertikālajiem kanāliem, savukārt svaigajam ienākot caur logu spraugām. Tomēr šī sistēma darbojas tikai tad, kad pastāv temperatūras starpība vai vējš. Vasarā tā gandrīz apstājas, bet ziemā var radīt pārmērīgu siltuma zudumu.

Modernajās ēkās aizvien biežāk tiek izmantota mehāniskā ventilācija – ar ventilatoru palīdzību gaiss tiek gan pievadīts, gan nosūkts, un ar rekuperācijas iekārtu palīdzību tiek saglabāta siltumenerģija. Šāds risinājums nodrošina vienmērīgu gaisa plūsmu un ļauj kontrolēt mitruma, temperatūras un CO₂ līmeni neatkarīgi no ārējiem apstākļiem.

Problēmas, ko izraisa slikta ventilācija

Nepietiekama gaisa apmaiņa daudzdzīvokļu mājās izraisa virkni problēmu:

• pelējuma un sēnīšu veidošanos,

• mitruma uzkrāšanos un kondensātu uz logiem,

• nepatīkamus aromātus un “smagu” gaisu,

• veselības traucējumus – galvassāpes, nogurumu, elpceļu saslimšanas.

Daudzos renovētos namos iemītnieki sūdzas, ka pēc logu nomaiņas un sienu siltināšanas parādījies pelējums. Tas notiek tāpēc, ka gaisa apmaiņa ir bloķēta – vecās sistēmas vairs nestrādā, bet jaunās nav ieviestas.

Kā uzlabot ventilāciju esošā ēkā

1. Atjaunot gaisa pieplūdi.
Logiem var uzstādīt mikroventilācijas sistēmas vai pieplūdes vārstus, kas ļauj gaisam ieplūst kontrolēti un bez caurvēja.

2. Pārbaudīt ventilācijas kanālus.
Vecajās mājās tie bieži ir aizsērējuši vai pat aizbūvēti. Regulāra tīrīšana (vismaz reizi 3 gados) ir obligāta.

3. Izvēlēties decentralizētu rekuperatoru.
Tā ir kompakta iekārta, ko iespējams uzstādīt vienas telpas līmenī bez plašas pārbūves. Tā vienlaikus nodrošina svaiga gaisa pieplūdi un siltuma atgūšanu.

4. Rūpēties par gaisa pārplūdi starp telpām.
Zem iekšdurvīm jāatstāj vismaz neliela sprauga, lai gaiss varētu brīvi cirkulēt.

Rekuperācija – mūsdienīgs risinājums daudzdzīvokļu mājām

Ventilācijas sistēma ar rekuperāciju ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā uzturēt veselīgu mikroklimatu dzīvoklī. Tā ne tikai samazina pelējuma risku, bet arī palīdz ekonomēt siltumenerģiju. Ziemā ienākošais aukstais gaiss tiek uzsildīts ar izejošā gaisa siltumu, bet vasarā – atdzesēts.

Šādas iekārtas var tikt uzstādītas gan jaunbūvēs, gan renovētās ēkās, un to ekspluatācija ir vienkārša. Galvenais – neaizmirst mainīt filtrus, lai nodrošinātu augstu gaisa kvalitāti un iekārtas ilgmūžību.

Veselīgs gaiss – veselīga māja

Slikta ventilācija ne tikai bojā mājas konstrukcijas, bet arī rada tā saukto “slimās ēkas sindromu” – nogurumu, alerģijas un elpošanas problēmas.
Pareizi izbūvēta ventilācijas vai rekuperācijas sistēma uzlabo pašsajūtu, pagarina ēkas mūžu un palīdz saglabāt ieguldīto renovācijā.

Green Partners iesaka

Ja vēlies nodrošināt kvalitatīvu gaisu savā mājā vai dzīvoklī, sazinies ar Green Partners speciālistiem.
Mēs palīdzēsim izvēlēties un uzstādīt energoefektīvus ventilācijas un rekuperācijas risinājumus, kas pielāgoti tieši tavas ēkas vajadzībām.